Autolevi Latvijā strādā nu jau mazliet vairāk kā gadu un bijām vieni no pirmajiem, kas Latvijā sāka strādāt dalīšanās ekonomikas lauciņā, tāpēc šis ir labs laiks, lai atskatītos, kas pa šo gadu Latvijā ir noticis.
Kas ir dalīšanās ekonomika?
Jau pirmajos mēnešos pēc darba uzsākšanas sapratām, ka tā kā diemžēl esam starp pirmajiem, tad ir un būs jāskaidro sabiedrībai, kas ir dalīšanās ekonomika, kādi ir tās ieguvumi un kāpēc tā būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa nākotnē. Ja jāpstāsta ļoti īsi, tad:
- dalīšanās ekonomika ir aktivitāte, kurā kaut kādu resursu (māju, mašīnu, laiku, zināšanas utt.) iespējams dalīt ar citiem ekonomikas dalībniekiem.
- tas ir veids, kā taupīt resursus, kas palielinoties cilvēku skaitam kļūst aizivien ierobežotāki, jo katram, piemēram, vairs nevajag savu auto (jo auto vidēji 95% laika pavada noparkots), bet vienu auto var izmantot vairāki cilvēki, kamēr īpašnieks to neizmanto.
- tas ir dabai draudzīgāks veids kā dzīvot, jo uzņēmumiem jāražo mazāk preces un mēs tās izmantojam gudrāk.
- Tas parasti ir patīkamāks veids kā saņemt, ko vēlies, jo veido tādu kā kopienas sajūtu un platformu lietotāji parasti tiek pārbaudīti, vērtēti un komentēti un, ja dalībnieki neatbilst nepieciešamajiem standartiem, tiek izslēgti no platformas.
- un visbeidzot, bet noteikti ne mazsvarīgi – tas ir veids, kā piepelnīties vai sliktākajā gadījumā segt daļu no izmaksām. Viens no nākotnes trendiem ir arī tas, ka ar vienu ienākumu avotu nebūs pietiekami un būs jāmeklē veidi kā diferencēt ienākumus.
Dalīšanās ekonomikas iniciatīvas Latvijā
Jāsaprot, ka dalīšanās ekonomika ir ļoti plašs jēdziens un skar gandrīz visas nozares, un ir grūti pateikt, kas ir dalīšanās ekonomikas iniciatīva un kas nav, jo pašam jēdzienam arī ir daudzi sinonīmi, kas katrs tomēr ir mazliet specifiskāks. Bet tādā klasiskā izpratnē 2015.gadā, kad Autolevi sāka darbu Latvijā, bija tikai Taxify, dažas kop-strādāšanas telpas un dažas inicatīvas, kas nesen bija uzsāktas, bet, cik zinu, gadu vēlāk Latvijā vairs nestrādā, tajā skaitā vairākas auto dalīšanās un kopbraukšanas platformas. Arī mēs saņēmām daudz negatīvu komentāru, no kuriem visbiežākais bija “Tas nekad nestrādās Latvijā!”.
Gribētu teikt, ka esam pierādījuši pretējo, bet tas noteikti nebija viegli.
Pa šo gadu Latvijā sevi ir pierādījusi kopbraukšanas platforma Taxify, kas pašlaik ir otrais lielākais pasažieru pārvadātājs aiz Panda Taxi. Popularitāti ir iemantojusi dzīvesvietas dalīšanās platforma AirBnB, kas ir kļuvis par vērienīgu konkurentu viesnīcu industrijai. Kopbraukšanas platforma Uber ir pārdomājusi un vēlas sākt darbu Latvijā un pašlaik aktīvi iesaistās likumdošanas sakārtošanā (informācijai – Uber pašlaik strādā Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Baltkrievijā, bet izlaida Latviju dēļ nepiemērotas vides). Un ir radušās un ienākušas vairākas jaunas iniciatīvas, par kurām vari lasīt citā bloga rakstā.
Politikas iniciatīvas
2016.gads bija notikumiem bagāts šajā jomā un varam pateikties šim, ka daudz vairāk Latvijas iedzīvotāji ir uzzinājuši, ka eksistē tādā dalīšanās ekonomika.
Latvijas start-up asociācija
Kopš 2016.gada esam Latvijas start-up asociācijas biedri. Kas svarīgi – asociācija ir noteikusi, ka viena no pašreizējām prioritātēm ir dalīšanās ekonomika. Tas nozīmē, ka kopš šī brīža strādāsim kopā, lai attīstītu dalīšanās ekonomiku Latvijā, un cerams, ka jaunām inicatīvām būs vieglāk izdzīvot un virzīties uz priekšu nekā pirms tam.
Kopbraukšanas regulējums
Vislielāko ažiotāžu publiskajā telpā šogad ir sacēlis kopbraukšanas regulējums, par ko esam priecīgi. Lai gan viedokļi bija dažādi un bija ļoti daudz arī pretinieki un negatīvi izteikumi, šī ir bijusi iespēja daudz plašākai sabiedrības daļai uzzināt par dalīšanās ekonomiku. Jāatzīmē, ka lai gan pretinieku ir daudz, svarīgi, ka mūs atbalsta Ekonomikas ministrija un vairāki Saeimas deputāti, kas palīdz šo iniciatīvu virzīt uz priekšu.
Diskusijas Eiropas līmenī
Vēl viens no lieliem vilcējiem uz priekšu ir Eiropas komisija, kas ir atzinusi, ka dalīšanās ekonomika ir atbalstāma dalībvalstu līmenī un, ka ir jāmeklē veids, kā attīstīt un integrēt to pašreizējā ekonomikā. Jau pieminētā Ekonomikas ministrija arī ir rīkojusi diskusijas, lai sniegtu Eiropas komisijai ieteikumus šajā jautājumā. Arī Autolevi sniedza ieteikumus, kurus ministrija ir ņēmusi vērā un plāno virzīt tālāk. Kā nozīmīgākos var minēt:
- izveidot minimālos ienākumus, par kuriem nav nepieciešams maksāt nodokļus, lai veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu un ienākumu diversifikāciju. Līdzīgs modelis pašlaik ir Somijā, kur par pirmajiem 10 000 euro gadā nav jāmaksā nodokļi.
- atvieglot atskaitīšanos un nodokļu maksāšanu, ja ienākumi pārsliedz minimālo limitu, piedāvājot platformām automātiski nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam datus un atskaitīt nodokli. Reizi gadā ar vienas pogas kļikšķi apstiprinot gada pārskatu un izlaižot pašreizējos dokumentu kalnus.
Kā es varu iesaistīties?
Šovasar Birojnīcā rīkojām arī pirmo dalīšanās ekonomikas tikšanos jeb meet-up, uz kuru varēja ierasties jebkurš interesents un uzzināt vairāk. Tikšanās bija ļoti izdevusies un turpmāk ceram tikšanās rīkot regulārāk, tāpēc, ja vēlies sekot līdzi jaunumiem, tad pievienojies Latvijas Sharing Economy Facebook grupai un Meetup grupai.
Mazliet lielākā mērogā esam pievienojušies globālajai dalīšanās ekonomikas komūnai Ouishare un izveidojuši grupas Rīgā un Tallinā, kurām arī var pievienoties ikviens interesents un dalīšanās ekonomikas atbalstītājs. Šī ir iespēja sekot līdzi un iesaistīties arī globālā mērogā.
Nākošie pasākumi
Nākošie pasākumi, kuros vari piedalīties ir:
- 16.novembrī Spiikiizi diskusija par dalīšanās ekonomiku, Autolevi un inovatīvām idejām Latvijā. Piesakies Facebook eventā šeit.
- 28.novembrī Digital Freedom festival paneļdiskusija par dalīšanās ekonomiku. Uzzini vairāk par pasākumu un iegādājies biļetes mājaslapā.
- Novembra beigās 2. sharing economy tikšanās. Konkrētāka informācija sekos augstākminētajās Facebook un Meetup grupās, taču, ja ir kādi ieteikumi, par kādām tēmām vēlies dzirdēt, raksti mums uz info@autolevi.lv.